Ugunsgrēka munīcijas noliktavā Krievijā bija jāevakuē divi ciemati netālu no robežas ar Ukrainu, piektdien paziņoja amatpersona, savukārt Krievijas apšaudē netālu no Zaporožžas atomelektrostacijas tika ziņots, ka divi civiliedzīvotāji tika ievainoti, abām pusēm apsūdzot kaujas netālu no objekta Ukrainas dienvidos.
Ugunsgrēks ceturtdienas vakarā skāra munīcijas noliktavas ēku netālu no Timonovas ciema Krievijas Belgorodas apgabalā uz Ukrainas ziemeļaustrumu robežas. Apmēram 1100 cilvēku dzīvo Timonovā un Soloti, kas atrodas aptuveni 15 jūdzes (25 kilometrus) no robežas. Neviens nav cietis, sacīja Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs.
Ugunsgrēks notika dažas dienas pēc tam, kad Krimas pussalā, Krievijas okupētajā teritorijā pie Melnās jūras, eksplodēja cita munīcijas noliktava, kuru 2014.gadā anektēja Maskava.
Pagājušajā nedēļā tika ziņots, ka aviobāzē Krimā tika iznīcinātas deviņas Krievijas kara lidmašīnas, kas liecina gan par Krievijas ievainojamību, gan ukraiņu spēju dot triecienu dziļi aiz ienaidnieka līnijām.
Ukrainas varas iestādes ir beigušas publiski uzņemties atbildību. Taču prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sprādzieniem Krimā norādīja uz Ukrainas uzbrukumiem ienaidnieka līnijām, ko Krievija vaino 'diversāžā'.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs piektdien televīzijā sacīja, ka Ukrainas amatpersonu paziņojumi par triecienobjektiem Krimā iezīmē 'konflikta eskalāciju, ko atklāti mudina ASV un to NATO sabiedrotie'.
8877 eņģeļa numurs
Rjabkovs sacīja, ka Krievijas amatpersonas ir brīdinājušas ASV no šādām darbībām telefona sarunās ar augsta līmeņa Baidena administrācijas locekļiem, piebilstot, ka 'dziļa un atklāta ASV iesaistīšanās' karā Ukrainā 'efektīvi nostāda ASV uz robežas, lai kļūtu par partiju. uz konfliktu.'
Karš “dīkstāvē”
Neraugoties uz pēdējiem incidentiem, kāda Rietumu amatpersona sacīja, ka karš ir 'gandrīz operācijas strupceļā', un neviena no pusēm nespēj uzsākt lielu ofensīvu.
'Viss kampaņas temps ir palēninājies, daļēji tāpēc, ka abas puses ir kļuvušas vairāk apzinājušās, ka šis ir maratons, nevis sprints un ka izdevumu likmes un munīcijas saglabāšana ir svarīgas,' sacīja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, jo nav pilnvarots publiski apspriest izlūkošanas jautājumus.
Vēlāk piektdien kāda Ukrainas amatpersona sacīja, ka Krievijas apšaudē pret Zaporožžas atomelektrostacijas kaimiņos esošajām ukraiņu kopienām tika ievainoti divi civiliedzīvotāji, kas pēdējo nedēļu laikā ir pēdējo nedēļu ilgajā šādu apsūdzību virknē.
“Jauns ienaidnieka uzbrukums Nikopoles rajonam. Pieci Krievijas lielgabalu artilērijas šāviņi ielidoja Marhanetsas dzīvojamos rajonos,” telegrammā sacīja reģiona gubernators Valentins Rezņičenko. Gan Nikopols, gan Marhanets ir Ukrainas kontrolētas pilsētas, kas atrodas pretī atomelektrostacijai pāri Dņepras upei.
«Pēc provizoriskām ziņām ievainoti divi cilvēki: 18 gadus veca meitene un 40 gadus vecs vīrietis. Abi atrodas slimnīcā,” piebilda Rezņičenko.
Atomelektrostaciju vārdi
Kijeva un Maskava turpināja viena otru apsūdzēt apšaudē pie Eiropas lielākās atomelektrostacijas.
Ukrainas prezidenta biroja augsta ranga amatpersona žurnālistiem sacīja, ka 'vides katastrofas draudi globālā mērogā joprojām pastāv, jo Krievijas armija periodiski apšauj rūpnīcu'.
Prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko tajā pašā brīfingā sacīja, ka Krievijas apšaudes spēkstacijas tuvumā iznīcinājušas 'vairāk nekā 3700 infrastruktūras objektu', tostarp apkures, elektrības, gāzes un ūdens apgādes iekārtas.
Zelenskis arī savā piektdienas vakara uzrunā uzsvēra situāciju ap Zaporožžas rūpnīcu.
“Ja turpināsies Krievijas radiācijas šantāža, šī vasara var ieiet dažādu Eiropas valstu vēsturē kā viena no visu laiku traģiskākajām. Jo nevienā instrukcijā nevienā pasaules atomelektrostacijā nav paredzēta procedūra, ja teroristu valsts atomelektrostaciju pārvērš par mērķi,” viņš teica.
Putins runā par radioaktīvo piesārņojumu
Tikmēr Kremlis paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins Francijas kolēģim Emanuelam Makronam savā pirmajā telefonsarunā kopš 28.maija paziņoja, ka Ukrainas apšaudes ap Zaporožžas atomelektrostaciju “paaugstināja liela mēroga katastrofas draudus, kas var izraisīt lielu radioaktīvo piesārņojumu. teritorijas.'
Zaporožžas kodolobjektu Ukrainas dienvidos kopš neilgi pēc iebrukuma sākuma 24. februārī kontrolē Krievijas spēki. Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju karaspēka un ieroču glabāšanā rūpnīcā un tās teritorijas izmantošanā, lai uzsāktu triecienus pret Ukrainas kontrolēto teritoriju. Ukrainas amatpersonas un militārie analītiķi saka, ka Maskavas spēki ciniski izmantojuši rūpnīcu kā vairogu, zinot, ka ukraiņi vilcināsies atšaut.
Krievija apsūdzības noraidījusi un, savukārt, apsūdzējusi Ukrainas spēkus vairākkārtējā rūpnīcas apšaudē.
Francijas prezidentūra paziņojumā norādīja, ka Makrons 'uzsvēra savas bažas' par situāciju Zaporožžas spēkstacijā un pauda atbalstu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misijas izvietošanai uz šo vietu 'cik drīz vien iespējams'.
Putins piekrita misijas izvietošanai saskaņā ar apspriestajiem nosacījumiem, teikts Francijas paziņojumā. Kremlis paziņoja, ka 'Krievijas puse atkārtoti apliecināja gatavību piedāvāt aģentūras ekspertiem nepieciešamo palīdzību'.
Maskavas atbalstītais Krievijas kontrolētās Zaporožžas apgabala daļas pagaidu administrācijas vadītājs Jevgeņijs Balickis piektdien sacīja, ka SAEA misija varētu tuvoties rūpnīcai no Ukrainas kontrolētās teritorijas, kas mainīja Maskavas pozīcijas, kas iepriekš liecināja, ka misija. vajadzētu ceļot uz rūpnīcu no Krimas.
'Es uzskatu, ka viņi var nākt arī no Ukrainas puses,' televīzijā sacīja Balitskis. 'Mēs varam tos droši nogādāt rūpnīcā un parādīt, no kurienes nāk uguns un kas šauj.'
Mihails Uļjanovs, Krievijas sūtnis starptautiskajās organizācijās Vīnē, kur atrodas IAEA, sacīja, ka uzskata, ka aģentūras vizīte reāli varētu notikt septembra sākumā.
Citās norisēs:
— Valstij piederošais enerģētikas uzņēmums Gazprom paziņoja, ka šī mēneša beigās uz trīs dienu apkopi tiks slēgts svarīgs Krievijas dabasgāzes cauruļvads, tādējādi palielinot ekonomisko spiedienu uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, kuras ir atkarīgas no kurināmā enerģijas ražošanai. elektrība un siltums mājās. Pēdējā slēgšana notiks mēnesi pēc tam, kad Gazprom atjaunos dabasgāzes piegādi pa cauruļvadu tikai piektajai daļai no jaudas pēc iepriekšējās slēgšanas apkopes dēļ. Krievija ir vainojusi samazinājumus, izmantojot cauruļvadu, tehniskās problēmas, bet Vācija ir nodēvējusi slēgšanu par Kremļa politisku soli, lai sētu nenoteiktību un paaugstinātu cenas Ukrainas konflikta apstākļos.
— ANO ģenerālsekretārs António Guterres apmeklēja ostu Ukrainas piekrastes pilsētā Odesā, kur viņš uzteica pašreizējos centienus uzturēt kuģniecības koridoru Melnajā jūrā, kas ļautu eksportēt vitāli svarīgus Ukrainas graudu sūtījumus. Gutērrešs sacīja, ka kopš Krievijas un Ukrainas jūlija četru mēnešu graudu eksporta līguma parakstīšanas no Odesas un citām Ukrainas ostām ir izbraukuši 25 kuģi. Šie kuģi ir pārvadājuši vairāk nekā 600 000 tonnu graudu un citas pārtikas preces, piemēram, kviešus, kukurūzu, saulespuķu eļļu un sojas pupiņas, sacīja Gutērress.
—— Reaģējot uz ziņojumu, ka Krievija plāno novirzīt elektroenerģiju no Zaporožžas atomelektrostacijas uz Krievijas tīklu, ANO vadītājs sacīja, ka ANO atbalsta stacijas demilitarizāciju, sakot, ka, ja tas tiks izdarīts, problēma tiks atrisināta. 'Un skaidrs, ka elektrība no Zaporožžas ir Ukrainas elektrība, un tā ir nepieciešama, it īpaši ziemas laikā Ukrainas iedzīvotājiem, un šis princips ir pilnībā jāievēro,' sacīja Gutērress.
Vismaz pieci cilvēki gājuši bojā un vēl 10 ievainoti, apšaudot pilsētas un ciematus Ukrainas austrumu Doņeckas apgabalā, liecina reģionālās varas iestādes. Krievijas apšaudē Harkovas pilsētā piektdienas sākumā gāja bojā arī vismaz viens civiliedzīvotājs. Krievijas raķetes atkal trāpīja ostas iekārtām un universitātes ēkai Mikolajavas dienvidu ostas pilsētā.
— Ukrainas militārpersonas paziņoja, ka ir izjaukušas vairāk nekā duci Krievijas mēģinājumus virzīties uz priekšu Doņeckas apgabala austrumos, Maskavas ofensīvas priekšgalā. Savā regulārajā sociālo mediju atjauninājumā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs arī ziņoja, ka Krievija turpināja apšaut pilsētas un ciematus Ukrainas dienvidos un austrumos.
—— Krievu uzstādītais Krimas lielākās pilsētas gubernators sacīja, ka tur notriekts drons. 'Sevastopolē darbojas pretgaisa aizsardzības sistēma,' telegrammā sacīja Mihails Razvožajevs. “Pēc provizoriskiem datiem, bezpilota lidaparāti. Mērķi tika notriekti,' viņš teica. Ceturtdien Razvožajevs ziņoja, ka pie Sevastopoles vietējās lidostas notriekts drons. Viņa apgalvojumus nevarēja uzreiz pārbaudīt.